Islande pārsteidz ne tikai ar īpašām un neredzētām dabas ainavām, bet arī jaunām sajūtām – nebeidzami plaši lavas lauki, majestātiski ledus aisbergi, kūpoša zeme un avota ūdens, kurā sasildīties. Jā, tā ir Islande!
Uzkāpt krāterī un ļaut vējam izpūst visas nelabās domas, līdz kaulam izkarsēties karstajos avotos brīvā dabā, turpināt pārgājienu arī pēc pusnakts, izbaudot polāro nakti, un atrast karsto dušu lauka vidū. Islandes daba ir unikāli skaista, bet arī skarba. Jūlijā temperatūra ir vidēji +10 grādi. Vietējie gan saka, ka retu reizi gadās arī sagaidīt dienas, kas gaiss iesilst līdz +20. Līdz ar to, ceļojot uz Islandi arī vasarā, ieteicams atcerēties paķert līdzi cimdus un cepuri. Vējainās Islandes dabas skarbumu kompensē iespējas sasildīties termālos ūdeņos, kas šeit netrūkst gan brīvā dabā, gan cenas ziņā draudzīgajos baseinos, kas atrodas ciematos visapkārt Islandei.
Islandes pārgājienā
Ceļojot ar kājām vai velosipēdiem, svešu zemi var iepazīt vislabāk. Šoreiz esam nolēmuši doties 80 km pārgājienā pāri vulkāniem un lavas tuksnešiem no milzīgā Skogar ūdenskrituma līdz Landmannalauger karstajiem avotiem. Tas ir populārs kājāmgājēju maršruts, ko var veikt pēc katra gājēja spējām un izvēles – vai nu dažās dienās, vai nesteidzoties tam veltīt veselu nedēļu. Maršruts ved gar Skogar ūdenskritumu kaskādi vairāku kilometru garumā – lielākiem un mazākiem ūdenskritumiem, kas vietām laužas cauri iespaidīgam kanjonam, ko var vērot no augšas. Kad esam uzkāpuši līdz sniegam, tikai pa īstam saprotam, cik šeit būs auksti. Maršruts ved pāri zaļiem un baltiem kalniem, jūlija sākumā kalnos vietām sniegs brienams līdz potītēm. Tad noejam ielejā ar smaržīgām puķēm un pundurbērziem. Ejam cauri melnam lavas tuksnesim, kurā vērojami interesanti vulkāniski veidojumi. Līdz nonākam pie kūpošiem kalniem, dodamies cauri sēru smaržai un gar krāsainu mālu nobirām. Izaicinājums ir pārbrist ledainu upi, šeit citi ir paņēmuši līdzi gumijas čībiņas, lai brišana pa akmeņiem būtu vieglāka. Un tā ir laime – iemērkt rokas vietā, kur iztek karstais avots… šī sajūta sasilda visu ķermeni. Pārgājiena maršruts ir labi marķēts un nomaldīties šeit ir grūti, pa sniegu ved arī citu ceļotāju iebrista taka. Ir iespēja nakšņot līdzi paņemtās teltīs vai pārgājiena maršrutā iekārtotās tūrisma mājās, kur vietas nav daudz, tāpēc nepieciešams savlaicīgi rezervēt, kā arī šis prieks ir krietni dārgs.
Pārgājienā Islandes laikapstākļus var izjust vistiešāk, esot zem klajām debesīm, lai vai kādi vēji pūš. Mums gadās izbaudīt īstu sniega vētru. Un tad šķiet debesis ir tik tuvu, ka gribas pieplakt pie zemes un nekustēties. Sevišķi – kalnu augstākajās vietās, kur no vēja nav, kur glābties. Labāk gan pie zemes nepieplakt, jo tas varētu draudēt ar nosalšanu. Tāpēc atliek vien drebošam un trīcošam doties tālāk un apzvērēt nākamreiz īpaši piedomāt pie ūdensdrošu drēbju izvēles. Pretī nāk tāds pat gājējs, kuru var tikai apbrīnot, jo viņš smaida un ir gatavs pastāstīt, cik vēl kilometri jāiet līdz sāksies kāpiens ielejā. Īstenībā – visi staigātāji smaida, un drūmu seju ir grūti ieraudzīt. Laikapstākļiem nepavēlēsi, tāpēc atliek tikai baudīt. Mūsu gadījumā tas nozīmē ātrāku iešanu un maršrutu mērojam rekordtempā – trīs dienās. Labi, ka pārgājiena finiša vietā varam sasildīt savus kauliņus karstā, karstā avotā.
Iepazīties ar vietējiem
Islandē cenas nav patīkamas – sabiedriskais transports no lidostas uz pārgājiena sākuma vietu un atpakaļ maksā vairāk nekā aviobiļetes no Latvijas uz Islandi. Tāpēc nolemjam braukt ar autostopiem. Pēcāk secinām, ka stopētāju šeit netrūkst, un arī jaunieši no Rietumeiropas izvēlas stopēt nevis braukt ar pārāk dārgo autobusu. Pa ceļam iepazīstamies gan ar poļiem, kas šeit strādā un dzīvo, gan islandiešiem, kas stāsta par savu dzīvi. Neilgi pirms pusnakts nostopējam kādu restorāna darbinieku, kas atklāj, ka viņi restorānā kūkas gatavo uz strūklas, kas nāk no karstā avota. Savukārt fermeris pauž savu nepatiku pret valdības regulējumu – govju labsajūtas dēļ tās vismaz deviņas nedēļas gadā ir jālaiž ganībās, kas sarežģa viņa saimniecības darbu. Bet joks esot tāds, ka uz buļļiem šis regulējums neattiecoties, jo viņi var kļūt bīstami. Šie noteikumi lauksaimniekam šķiet absurds. Toties viņš slavē Islandē audzēto gaļu, un islandiešu prasības ēdināšanas vietās ēst tikai labu gaļu. Par to arī pārliecināmies paši, baudot hamburgerus.
Pirms pārgājiena dodamies sasildīties kalnu ieskautā brīvdabas baseinā, kurā no klints ietek karsts avota ūdens. Seljavallaulaug baseins, kas būvēts 1923. gadā, ir apmeklēšanas vērts, tas atrodas 7 km no Skogar ūdenskrituma. Šoferis, ar ko atbraucam līdz baseinam, saka, ka tagad tas ir tikai tūristu apmeklēts, kuru reizi gadā iztīra, un iesaka mums labāk apmeklēt tuvākā ciema baseinu, kas taču arī ir brīvdabas baseins. Mēs tomēr paliekam pie eksotiskākā varianta, un no sirds izbaudām.
Nakšņot zem debess
Islandes ceļojumā esam vienu nedēļu, no kuras pusi pavadām pārgājienā, un otru pusi – izīrējam auto un apbraucam apkārt Islandei. Pārsvarā mūsu ceļojuma dienas ievelkas pāri pusnaktij, jo spīd pusnakts saule, kā dēļ visu ko vēl gribas paspēt. Un visu tiešām ir grūti paspēt, ar to nākas samierināties jau uzreiz.
Nakšņojam teltī, tas krietni ietaupa gan mūsu līdzekļus, gan laiku, jo telts vietu nakšņošanai atrast ir vienkārši. Vasarā tūristu Islandē netrūkst, tāpēc piepildīti ir gan kempingi, gan ceļmalas. Dažkārt teltis ir saceltas vai katrā ceļmalas pieturvietā, kas iekārtotas ar galdiņu un līdzenā zeme šajās vietās ērti noder telts iekārtošanai.
Lai arī Islande nav liela, tomēr brauciens apkārt trīs dienās, ir kārtējais mūsu rekordātrais piedzīvojums Islandē. Viena no vietām, kur piestājam, ir Agireiri, pilsēta Islandes ziemeļos. Tā ir populāra vieta, no kurienes doties izbraucienos ar kuģīti vērot vaļus. Jāatzīst, ka tas gan nav prieks, ko vēlamies atļauties. Tāpēc papriecājamies par skaisto pilsētu, kas līcī paslēpusies no jūras vējiem, un kas pilnīgi noteikti ir mīlētāju pilsēta, jo pat luksoforos sarkanā gaisma ir kā sirsniņa.
Mūsu nākamā pieturas vieta ir pie Mīvahdns ezera, kas atrodas aktīvas vulkāniskās darbības zonā. Šeit apskatāms milzīgs krāteris, kas ir 1 km diametrā plašs, un lavas veidojumu parks, kur slejas augsti, netipiskas formas klinšaini veidojumi un lavas alas. Turpat arī Grjótagjá ala ar karsto avotu. Ieeja alā ir starp milzīgiem akmeņiem, kas no sākuma rada neuzticību. Bet, kad esam iekšā, acis nevar atraut no tvaikojošā ūdens, ko apspīd gaisma, kas ielaužas starp lielajiem bluķiem, kas alu nosprosto no ārpasaules. Šajā alā filmēta seriāla Troņu spēles trešās sezonas piektā epizode. Tā kā šīs alas ūdens temperatūra ir virs 40 grādiem, kas ir par karstu, lai mērcētos, to var darīt blakus alā, no kurienes jau dzirdam sajūsmas kliedzienus spāņu valodā. Spāņu tūristi šeit ņemas kā pirtī, sakarsējušies karstajā ūdenī, pliki iznākuši atvēsināties. Mēs dodamies meklēt kādu intīmāku vietiņu karstā ūdens baudīšanai.
Duša lauka vidū
Pa ceļam uz Kraflas vulkānisko krāteri apskatām, vai ir iespējams iemērcēties upītē, kas kūp, bet diemžēl – krasti ir klāti ar mīkstiem dubļiem. Un tad mēs atrodam to – duša lauka vidū un ar karstu ūdeni. Drosmīgākie, protams, dodas dušoties, pārējie fotografē. Katrā ziņā šajā Islandes daļā ir daudz, par ko brīnīties, un zeme šķiet īpaši uzkarsusi.
Pēc tam seko ļoti auksta nakts Islandes tuksnešainajās pļavās, kur šķiet pats nelabais ir apņēmības pilns nosaldēt mūs ar visiem siltajiem guļammaisiem. Dodamies uz Islandes dienvidiem, apskatot kādu ūdenskritumu pa ceļam un sasildoties brīvdabas karstajās vannās. Apskates vietas Islandē ir tik daudz, ka tūristu drūzmēšanās sastopama tikai dažviet. Šķiet, necilas brīvdabas karstās vannas noteikti nebūs plaši apmeklētas. Un arī nav, tomēr šeit man ir lieliska iespēja vienā vannā kopā sildīties ar pārīti no Ķīnas, triatlonistu no Šveices un čehu ģimenīti. Islande, vilinātāja, ar saviem pasakainajiem skatiem un īpašajiem kontrastiem tūristus sasauc no visas pasaules.
Nākamais elpu aizraujošais apskates objekts ir aisbergu ezers – Jökulsárlón. Tas vienkārši apžilbina – gribas sēdēt un brīnīties uz aisbergiem, uz ledus klučiem, kas izskaloti krastā, un ledus gabaliņiem, kas veido interesantas formas, uz pīlēm, kas peld starp ledu, uz citiem tūristiem, kas arī brīnās. Un tad vēl ūdenskritums, zem kura var iziet cauri, un geizers, no kura šaujas ārā karstais avots. Tik daudz paspējām, bet arī daudz kas palika nepaspēts. Piemēram, nogāzušās lidmašīnas vraks, putni pafini, kas izskatās mazliet papagailīgi un ir īpašas vietas, kur tos var labi novērot, piemēram, uz Vestmannaeyjar salām, kur bez putnu vērošanas var arī sildīties uz karstas vulkāniskas zemes, un vēl citas vietas. Katrs ceļojums Islandē ir īpašs!
